Par civilām savienībām

Kādēļ vajadzīgs šāda veida likums?

1         Latvijas Republikas Satversme.

Satversmes 110. pants:

Valsts aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības. Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības.  (15.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.01.2006.)

2         LR Satversmes tiesas 2020. gada 12. novembra spriedums lietā Nr. 2019-33-01.

3         Apstrīdētā norma bija Darba likuma 155. panta pirmā daļa:

Bērna tēvam ir tiesības uz 10 kalendāra dienas ilgu atvaļinājumu. Atvaļinājumu bērna tēvam piešķir tūlīt pēc bērna piedzimšanas, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc bērna piedzimšanas.

4         Satversmes 110. pants uzliek valstij pienākumu aizsargāt un atbalstīt ne tikai laulību, bet arī “ģimeni, vecāku un bērna tiesības”.  Kā ST sprieduma 24. lpp. skaidrots:

Satversmes 110. panta pirmais teikums līdzās valsts pienākumam aizsargāt un atbalstīt laulību kā savienību starp vīrieti un sievieti nosaka valsts pienākumu aizsargāt un atbalstīt arī ģimeni, vecākus un bērnus. Laulības, vecāku un bērnu aizsardzības un atbalsta pasākumi ir sistēmiski saistīti ar vispārējiem ģimenes aizsardzības un atbalsta mehānismiem, jo pastarpināti veicina arī ģimenes aizsardzību un atbalstu un tādējādi veido vienotu ģimenes aizsardzības un atbalsta sistēmu. Satversmes 110. panta pirmajā teikumā ietvertais valsts pozitīvais pienākums aizsargāt un atbalstīt ģimeni neattiecas tikai un vienīgi uz laulības ceļā izveidotu ģimeni.

Ģimene ir sociāla institūcija, kas balstās uz sociālajā realitātē konstatējamām ciešām personiskām saitēm, kuru pamatā ir sapratne un cieņa. Pat nepastāvot bioloģiskai saiknei vai juridiski atzītām bērna un vecāka attiecībām, starp bērnu un personu, kas šo bērnu aprūpējusi, … var pastāvēt faktiskas ģimenes attiecības. Ciešu personisku saišu pastāvēšana starp personām izriet no to noslēgtās laulības vai radniecības fakta, tomēr sociālajā realitātē ciešas personiskas saites rodas arī citos veidos, piemēram, faktiskas kopdzīves rezultātā. Satversmes 110. panta pirmais teikums nosaka valsts pozitīvo pienākumu aizsargāt un atbalstīt ikvienu ģimeni, tostarp arī faktisku ģimeni (sal. sk. Satversmes tiesas 2019. gada 5. decembra sprieduma lietā Nr. 2019-01 -01 16.2.2. punktu).

Satversmes 110. panta pirmajā teikumā ir definēts laulības jēdziens - savienība starp vīrieti un sievieti - , bet šajā pašā normā lietotais ģimenes jēdziens nav konkretizēts un neizvirza dzimumu par kritēriju tādu personu noteikšanai, kuras atzīstamas par ģimeni.

4         Satversmes 91. pants:

Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.

5         Sakarā ar Satversmes uzlikto pienākumu — valstij aizsargāt ģimenes (t. i. visas ģimenes, nediskriminējot starp ģimenēm) — ST spriedumā  redzams gan secinājums (34. lpp.):

Likumdevējs nav noteicis viendzimuma partneru ģimenes attiecību tiesisko regulējumu un nav paredzējis viendzimuma partneru ģimenes sociālās un ekonomiskās aizsardzības un atbalsta pasākumus sakarā.ar bērna piedzimšanu. Tātad likumdevējs nav izpildījis tam no Satversmes 110. panta pirmā teikuma izrietošo pozitīvo pienākumu nodrošināt arī viendzimuma partneru ģimenes juridisko, sociālo un ekonomisko aizsardzību.

            gan arī norāde (35. lpp.):

Lai noteiktu viendzimuma partneru ģimenes attiecību tiesisko regulējumu un sociālās un ekonomiskās aizsardzības un atbalsta pasākumus ar atbilstošu formu un saturu, likumdevējam nepieciešams veikt padziļinātu un kompleksu izpēti. Turklāt viendzimuma partneru ģimenes attiecību tiesiskais regulējums var būtiski ietekmēt visu tiesību sistēmu. Tāpēc šā tiesiskā regulējuma un sociālās un ekonomiskās aizsardzības pasākumu izstrādāšanai un noteikšanai likumdevējam ir nepieciešams saprātīgs laiks.

6         Ņemot vērā Satversmes 85. pantu:

Latvijā pastāv Satversmes tiesa, kas likumā noteiktās kompetences ietvaros izskata lietas par likumu atbilstību Satversmei, kā arī citas ar likumu tās kompetencē nodotās lietas. Satversmes tiesa ir tiesīga atzīt par spēkā neesošiem likumus un citus aktus vai to daļas. Satversmes tiesas tiesnešus uz likumā noteikto laiku apstiprina Saeima ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļa balsu vairākumu.

(19.09.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.10.2013.)

ST ir devusi likumdevējam (resp. Saeimai) laiku līdz 2022. g. 1. jūnijam lai iztrūkstošo reglamentu izveidotu.

Kāds tad ir piedāvātais risinājums?

7         Likumprojekta teksts ar anotācijām.

8         Kā anotācijās redzams:

                        … ikvienai personai, neatkarīgi no jebkādas to raksturojošas pazīmes, piemēram, vecuma, reliģiskās piederības, seksuālās orientācijas u.c., tiek dota iespēja noslēgt civilo savienību ar citu personu, ar kuru tā veido kopīgu mājsaimniecību.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt personu, kuras noslēdz civilo savienību, tiesību aizsardzību, un tajā noteikta kārtība, kādā personas civilo savienību noslēdz un izbeidz. Ievērojot minēto, ar likumprojektu tiek nodrošināts, ka civilajās savienībās sastāvoši pāri kļūst valstij "redzami", ja tie likumā noteiktajā kārtībā noslēdz civilo savienību, tādējādi saņemot likumā paredzēto minimālo aizsardzību savstarpējām personiskajām un mantiskajām attiecībām.          

            Tātad civilās savienības līgumu varēs slēgt, piemēram:

·        vīrietis un sieviete, kuriem vienam ar otru ir seksuālas attiecības un kuri dzīvo kopā, bet kuri nevēlas stāties laulībā (Tādu šobrīd Latvijā ir daudz!); un

·        divi pensionāri, vai divi studenti, kuri dzīvo kopīgā mājsaimniecībā tikai finansiālu apsvērumu dēļ, bez nekādām seksuālām attiecībām — vienalga kādi būtu viņu dzimumi.

9         Kā 2022. g. 31. martā Saeimā teica deputāts Krišjānis Feldmans (K), civila savienība nebūt nav salīdzināma ar laulību, bet pastāv šādas atšķirības:

1.   Nav paredzēta pušu uzvārda maiņa pēc savienības noslēgšanas, tostarp vienas puses uzvārda izraudzīšanās par kopējo uzvārdu, vienas puses uzvārda pievienošana otras puses uzvārdam.

2.   Nav paredzēta likumiskā mantošana starp pusēm, jo civilās savienības puses nav radinieki Civillikuma izpratnē.

3.   Civilās savienības puses nav viens otram neatraidāmie mantinieki, un tiem nav tiesību uz neatņemamo daļu pie testamentārās mantošanas.

4.   Nav paredzēta civilās savienības nodibināšana dzimtsarakstu nodaļās un konfesijās (Civillikuma 51. un 53. pants).

5.   Nodibinot juridisko faktu pie notāra, nav nepieciešami liecinieki (Civillikuma 56. pants).

6.   Nav prasība pēc kopdzīves, un dzīvošana atsevišķi trīs gadus nav pamats, lai prasītu civilās savienības izbeigšanu. Civilo savienību pēc abu pušu iesnieguma izbeidz notārs, vai tiesa, ja puses nevar vienoties par mantiskiem jautājumiem vai ja viena puse nevēlas izbeigt savienību.

7.   Ņemot vērā to, ka civilā savienība nav laulības institūts, civilā savienībā esošām personām nav prasība būt savstarpēji uzticīgām un dzīvot kopā, kā to noteic laulības gadījumā (Civillikuma 84. pants).

Likumprojekts neparedz arī ārvalstīs reģistrētu dažādu civilo savienību atzīšanu Latvijā. Atzītas tiek tikai tās civilās savienības, kas reģistrētas Latvijā.

* * * * * * * * * * * * *